Kā noteikt rentabilitātes līmeni

Analizējot uzņēmuma efektivitāti, viena no galvenajām vietām ir rentabilitāte. Tas atspoguļo tādu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, kurā uzņēmums, sedzot visas izmaksas, gūst peļņu.

Lietošanas instrukcija

1

Analizējot uzņēmuma rentabilitāti, tiek aprēķināti vairāki faktori. Vissvarīgākais rādītājs šeit ir aktīvu atdeve. To definē kā peļņu, kas paliek uzņēmuma rīcībā, dalot ar aktīvu vidējām izmaksām. Pēc šī rādītāja līmeņa var spriest par peļņu, ko uzņēmums saņem no katra rubļa, kas palielināts par aktīviem.

2

Ražošanas rentabilitāte vai ražošanas darbības rentabilitāte tiek definēta kā peļņa, kas paliek uzņēmuma rīcībā, attiecība pret kopējām pārdošanas izmaksām. Neto peļņas vietā, aprēķinot šo rādītāju, var izmantot peļņu no produktu pārdošanas. Produkta rentabilitāte parāda, cik lielu peļņu organizācija saņem no katra ražošanas rubļa, kas ieguldīts ražošanā un pārdošanā. Šo rādītāju var aprēķināt gan uzņēmumam kopumā, gan tā atsevišķajām vienībām vai produktu veidiem.

3

Vēl viens rentabilitātes rādītājs ir pārdošanas rentabilitāte. To aprēķina kā organizācijas peļņas no produktu pārdošanas attiecību pret pārdošanas ieņēmumiem. Šis rādītājs dod priekšstatu par peļņas daļu no ieņēmumiem no pārdošanas. Pārdošanas peļņa tiek saukta arī par peļņas normu.

4

Ieguldījumu atdeves līmenis izsaka to līdzekļu izlietojuma efektivitāti, kuri tika ieguldīti šī uzņēmuma attīstībā. Šis rādītājs tiek aprēķināts kā peļņas pirms nodokļiem attiecība pret bilanci, no kuras atskaitītas īstermiņa saistības.

5

Nozīmīga vieta rentabilitātes analīzē ir pašu kapitāla atdeves rādītājs. To definē kā peļņu, kas paliek uzņēmuma rīcībā, dalot ar pašu kapitāla summu. Ja salīdzinām šo rādītāju ar aktīvu atdeves līmeni, tad varam secināt, ka organizācija rentabilitātes palielināšanai izmanto finanšu piesaistītos līdzekļus (aizdevumus un aizņēmumus).

pārdošanas peļņa tiek definēta kā attiecība